STOP

Savākt grupu izrādījās pavisam vienkārši, jo īpaši tāpēc, ka ambīciju, kura un principialitātes puišiem netrūka. Tā nu arī sanāca kopā (paķēruši līdzi trīs akustiskās ģitāras): Ļoša Borodins, Andrjuša Gržibovskis un Ļoša Fedotovs (kurš vēlāk kļuva par Redu). Spēlēt instrumentus diez ko nemācēja, lai gan šim tam jau bija nojausma par kādu tur gammu. Tomēr jau pēc pirmā mēģinājuma kļuva skaidrs, ka tikt galā ar trim sešstīgu ģitārām un kaut kā sadalīt muzikālās partijas tajā brīdī bija vienkārši nereāli, tāpēc nolēma iegādāties basģitāru un svinīgi to pasniegt Andrejam – ar viņa paša kluso piekrišanu. Pēc tam visu rudeni un ziemu spēlēja trijatā (jau ar basģitāru). Spēlēja svešas dziesmas un dažas mazpazīstamas Reda lietas. Un beidzot, nespējot nosēdēt šaurajās dzīvokļa sienās, puiši nopirka bungas, uzaicināja bundzinieku (Slāviku Čikalovu) un nokāpa pagrabā. Padragājuši tur kādu laiku, viņi veiksmīgi pārcēlās uz DRLR kultūras namu (kur beidzot varēja dārdināt no visas sirds). Tā nu viņi aizrautīgi rībināja, apburti ar arhaiskā «krievu roka» skaņām un jēgu. Slāvika vietā nākušais Stakaničs (Saša Komarovs) iedeva grupai progresīvu ritma sekciju, kas nopietni atsaucās uz mūziku. Parādījās kaut kas līdzīgs aranžējumiem. Izpratne par stilu būtiski paplašinājās. Pastāvējusi šādā veidā apmēram divus gadus, nospēlējusi pāris trīs koncertus dzimtajā pilsētā un festivālu Madonā, grupa kā liels spogulis sašķīda lauskās. Daļa no tām vēlāk «uzpeldēja» kā projekta «Relax» mūziķi, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.